Iepazīstot naktsmājas

Kā jau iepriekš minēju, arī šoreiz bijām noīrējuši dzīvokli izmantojot Airbnb. Man ir tāds prieks, ka ir tāda iespēja īrēt dzīvokļus no privātpersonām tik daudz valstīs un pilsētās. Īpaši tagad, kad mums pievienojies mazulis, nebūtu nekāda prieka spiesties pa mazu viesnīcas istabeli. Jau iepriekš, ceļojot divatā, ļoti novērtējām dzīvokļu priekšrocības. Un īrējuši dzīvokļus caur Airbnb mēs esam daudz kur: Barselonā, Venēcijā, Edinburgā, tagad arī Veronā un Milānā. Ļoti bieži diennakts cena dzīvoklim ir pat mazāka kā par viesnīcas numuriņu tajā pašā rajonā. Protams, mēs neizvēlamies super šikos dzīvokļus, tad mēs noteikti runātu par citu cenu kategoriju nekā to, kurā parasti iekļaujamies mēs.
Mūsu Airbnb dzīvokļa saimnieci sauca Camilla. Ļoti jauka un atsaucīga itāliete, atbildēja uz visiem maniem jautājumiem jau mūsu sarakstes laikā pirms mēs ieradāmies Veronā. Parasti es nemēdzu iztaujāt dzīvokļa saimniekus par tuvumā esošajiem veikaliem, bērniem draudzīgiem restorāniem utt. Bet šoreiz dēļ Elizabeth mums brokastošana un vēlā vakariņošana bija paredzēta mājās, tāpēc bija mazliet svarīgi, ka uz pārtikas veikalu nevajadzētu iet pāris kilometrus. Ņemot vērā to, ka dzīvoklis atradās pašā Veronas vecpilsētas sirdī, es nemaz nebrīnītos, ja uz tuvāko pārtikas veikalu vajadzētu braukt ar taksometru. Bet nebija tik traki, veikals atradās apmēram 400.metru attālumā no dzīvokļa. Mazs gan un produktu izvēle arī iepriekš redzēta daudz labāka, bet mums pietika ar to pašu. Vienīgais par ko es Itālijā dabūju tādu pamatīgu šoku: bērnu pārtika. Priekš Elizabeth biju paņēmusi putru un pusdienas divām dienām, jo domāju, ka nebūs nekādas problēmas to visu nopirkt ne Veronā, ne arī Milānā. Visi trīs bijām jau pabijuši Latvijā, un tur veikalu plauktos atradu visu vajadzīgo. Bet kā es vīlos Itālijā šajā jautājumā! Putras kaut kāds kukurūzas, rīsu jeb pilngraudu klīsteris, ko Elizabeth pilnībā atteicās ēst. Beigās tomēr to pilngraudu putru sajauktu ar augļu biezeni ēda gan. Pusdienām burciņās viss kaut kādas šķidras konsistences, neatkarīgi no tā vai tā gaļa, dārzeņi jeb makaroni. Un viss atsevišķās mazās burciņās: gaļa vienā, dārzeņi otrā, kartupeļi, makaroni jeb rīsi citā. Visu to sajaucot, sanāca tik nejauka kombinācija, ka es arī neko tādu mutē nebāztu. Domāju, ka viss cauri, jāpērk lidmašīnas biļete un jālido atpakaļ uz mājām, jo bērnam nav ko ēst. Nezinu vai tas bada dēļ jeb Elizabeth tiešām ļoti garšoja, bet viņa sākā ēst to ko ēdām mēs: polentu, pastu,picu, maizi, mocarella sieru, desu utt. Restorānā, kur iegriezāmies visbiežāk, viesmīle, skatoties kā Elizabeth ēd polentu un tai uzkož picu, noteica: ” viņa ēd visu, cik forši!” 🙂 Tā lūk bērniņš pats atrisināja visas ar ēšanu saistītās problēmas 🙂
Bet atpakaļ pie dzīvokļa un Camillas. Tātad dzīvoklis mums atradās pašā, pašā Veronas vecpilsētas sirdī. Vienkāršs, bet gaumīgi un ērti iekārtots dzīvoklis ar divām guļamistabām, viesistabu, atsevišķu virtuvi, vannasistabu un gaiteni. Tipiskā vecā itāļu trīsstāvu mājā, otrajā stāvā ar logiem uz abām pusēm un četriem, jā jā, veseliem četriem balkoniem. Izejot uz balkoniem no viesistabas, varējām redzēt Arēnu, kas atradās turpat 10-mit soļu attālumā no dzīvokļa. Izejot uz balkoniem no guļamistabām, varējām vērot ļaužu straumi pārvietojoties pa galveno Veronas iepirkšanās ielu. Tā tāda ieliņa kur dzīvo Armani, Disneja, Pradas utt veikaliņi. Nezinu, bet mani tie vēljoprojām nevilina.
Ak jā, runājot par cenu. Ar to mums dikti noveicās. Nakts izmaksāja tikai 70€ neskatoties uz to, ka Veronā mēs bijām Lieldienu nedēļā. Izrādījās, ka Camilla bija aizmirsusi “saskrūvēt” cenas par godu Lieldienām. Kad meklēju dzīvokli, tad nevarēju saprast, kāpēc līdzīgi dzīvokļi tajā pašā rajonā maksā gandrīz uz pusi dārgāk, bet šis nē. Galvā iezagās domas, ka iespējams tur kaut kas īsti tīrs nav, bet riskēju un rezervēju. Labi,ka tā, jo izrādījās, ka vienkārši aizmāršīga saimniece un mums labs darījums.
Laikam dēļ maniem daudzajiem jautājumiem par veikaliem un restorāniem, Camilla bija nodomājusi, ka mēs tādi jampampiņi, kas ierodas ceļojuma galamērķī neko par to iepriekš neuzzinot, jo viņa mums bija sagatavojusi Veronas karti uz kuras bija atzīmējusi visu ko Veronā vajadzētu apskatīties 🙂 Es nemēģināju skaidrot ka iepriekš par Veronu biju izlasījusi, un mēs zinājām ko vajadzētu apskatīties. Cilvēks tomēr bija centies un, ja godīgi, tad plkst. tuvojās deviņiem vakarā, mums gribējās ēst, Elizabeth gribējās gulēt un gribējām palikt vieni.
Kad Camilla bija aizgājusi, atstāju Elizabeth ar tēti un gāju meklēt kādu ēstuvi, kur nopirkt mums ko ēdamu. Par laimi, otrā ielas pusē atradās tāds kā bistro, kur nopirku lazanju, grillētus dārzeņus, pudeli vīna un dzeramo ūdeni.
Piedzīvojumi Veronā varēja sākties- otra dienā protams 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s