Rietumu piekraste

Mūsu ciematiņš Mirca, varētu teikt, atradās starp Supetar un Sutivan pilsētelēm salas ziemeļrietumu pusē.

Vienā jaukā dienā izdomājām, ka laiks izpētīt salas rietumu piekrastes vietas, sākot no Sutivan un beidzot ar Milna. Tā teikt tik tālu uz rietumdienvidiem, cik var aizbraukt pa normālu mašīnām draudzīgu ceļu.

Sutivan mums patikās ļoti,ļoti. Visu pilsēteli, protams, neizstaigājām, bet piekraste ar promenādi, oļu pludmali, kafejnīcām, baznīcu un laivām bij vienkārši fantastiski skaista. Pati pilsēta sevi reklamē kā velosipēdistiem draudzīgākais galamērķis visā Dalmācijā. Mēs gan nevienu velosipēdistu neredzējām, bet pilnīgi netraucēti izstaigājāmies un izspēlējāmies ar oļiem pludmalē, no ārpuses apskatījām baznīcu, pavērojām kā vietējie iedzīvotāji no zvejas laivām iepērk svaigas jūras veltes un, protams, padzērām garšīgu kafiju. Māk horvāti kafiju vārīt, māk.

Es vēljoprojām tā īsti nesaprotu vai Elizabeth ir slikti braucot mašīnā jeb braukšana auto viņai uzdzen miedziņu, jo caurām dienām vizināta apkārt jau man puncī esot. Tagad kad rakstu šo ierakstu, Elizabeth ir jau 4ri gadi, un viņa vēljoprojām mīl nosnausties braucot auto, gan īsākos pārbraucienos, gan garākos. Un es nevaru saprast vai viņu mašīna ieucina miedziņā jeb viņa aizmieg reakcijā uz to ka viņai paliek slikti.

Pēc Sutivan turpinājām ceļu uz MIlna. Elizabeth, protams, atkal aizmiga tieši vislīkumainākajā ceļa posmā, kas man liek aizdomāties par to ar miegu atbildi uz sliktu dūšu….jeb līkumi vienkārši ieaijā miedziņā. Iespējams atbildi uzzināšu vēlāk, kad pati mācēs izstāstīt kā viņa jūtās.

Ložišca ir mazs kalnu ciematiņš pusceļā starp Sutivan un Milnu. Apskates vērts ir St.John zvanu tornis, kas kā vēsta informācija pie tā, esot visskaistākais no visiem zvanu torņiem sastopamiem Horvātijas daudzajās salās. Nezinu gan vai sezonā tūristus laiž tajā arī uzkāpt,bet kad mēs tur bijām tad ne tikai zvanu tornis, bet viss ciematiņš izskatījās kā izmiris. Vienā mājā dzirdējām bērnu balsis, bet lielākā daļa mājas izskatījās tukšas- pussabrukušas, sabrukušas, atjaunošanas procesā, atjaunotas un kalpojošas kā vasaras rezidences iespējams pašiem horvātiem jeb izīrēšanai tūristiem jeb piederošas ārzemniekiem.

Tā kā Ložišca nebija neviena veikala nerunājot nemaz par kafejnīcu, tad Milnas apmeklējumā mūsu primārais mērķis bija uzēst launagu. Elizabeth jau atkal bija aizmigusi un šoreiz tik cieši, ka nepamodās visu Milnā būšanas laiku. Kā izcēlu viņu no auto krēsliņa, kad pieparkojām auto atbraukuši Milna, un pārliku ratos, tā viņa nogulēja visu laiku, kamēr staigājām un restorānā ēdām. Iespējams būtu gulējusi vēl ilgāk, bet pārcelšana atpakaļ no ratiem uz auto krēsliņu to miega peli tomēr aizbaidīja.

Jo vairāk pilsēteles Brač tika apskatītas, jo vienādākas tās likās. Viena veida mājiņas, noteikti baznīca un noteikti krasta promenāde ar kafejnīcām, restorāniem un laivu piestātni. Milnā varēja redzēt, ka šī vieta ir iemīļota starp laivotājiem, ja citās pilsētās tās laivas vairāk vietējo kuteri un zvejas laivas, tad Milnā piestāj arī jahtas un buru laivas. Pamanījām arī kādu norvēģu ģimeni un gados pavecāku zviedru pāri ko vēlāk satikām arī uz prāmja no Sumartin uz Makarska un klīstam pa Dubrovnik ielām tāpat kā mēs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s