Vēsturei pa pēdām

Klejojot pa Supetar pilsētiņu, ieklīdām olīveļļas Brachia brenda veikaliņā un tas bija brīdis,kad sākās mūsu mīlestība ar Brachia olīveļļu. Svaiga, smaržīga, atspirdzinoša un kodīga….vārdi kādos varu noraksturot šo olīveļļu. Nopirkām gan sev ko vest līdzi uz Oslo, gan arī kā dāvanu draugiem. Mums 0,7 litri pudele mājās ilgi neturējās, zaļie salāti ieguva īpašu garšu un Elizabeth ļoti garšoja olīveļļā mērcēt svaigu maizīti. Pāris gadus pēc mūsu ceļojuma uz Horvātiju, Boriss pabija Splitā vēlreiz, šoreiz kopā ar draugiem tā saucamajā puišu braucienā. Vienu dienu no šī brauciena viņi veltīja kuģošanai uz Brač pēc Brachia olīveļļas, jo Split to nebija atradis.

Uzzinājām, ka Brač pilsētiņā Škrip ir olīveļļas muzejs, nolēmām ka tas mums noteikti ir jāredz un varbūt mēs sev atklātu vēl garšīgāku olīveļļu par Brachia.

Tiekšu tā-fantastisks muzejs, fantastiski muzeja īpašnieki vīrs un sieva, kas šo olīveļļas biznesu pārmanto jau daudzās paaudzēs. Vecajā olīveļļas spiestuves ēkā viņi ir iekārtojuši muzeju, kurā saglabājušies olīveļļas ieguves aparāti no senseniem laikiem, otrajā stāvā viņi ir iekārtojuši kafejnīcu, tupat arī pārdod savu olīveļļu ko spiež turpat muzeja ēkā, bet jau modernos aparātos. Var nopirkt arī viņu gatavoto liķieri un pats īpašnieks ļoti dzīvīgi vada ekskursijas soli pa solim rādot kā olīveļļu ieguva viņa senču senči.

Kad mēs tur ieradāmies, viņi gaidīja ierodamies grupu tūristu, bet uzmetis aci pulkstenim, īpašnieks teica, lai mēs nākot vien iekšā, viņš mums vieniem pašiem novadīšot ekskursiju. Kamēr vēl grozījāmies, ieradās kāda vācu ģimene un mēs visi nobaudījām fantastisku individuālo bezmaksas ekskursiju. Elizabeth pie olīveļļas testēšanas maizītes vietā trauciņā iemērca visu rociņu un mēs vēl paspējām uztaisīt ekstra jampadraci, lai to rociņu nomazgātu. Bet viss tika uztverts ar smaidu un komentāriem, ka maziņa un tik ieinteresēti vērojusi saimnieka stāstīto, ka viss esot piedodams.

Olīveļļa gan mums tā īsti negaršoja, likās pārāk maiga un tāda kā beigta, drīzāk cepšanai paredzēta. Kā mēs uzzinājām gan šajā ekskursijā, gan vēlāk Grieķijas salā Korfu, tad olīveļļas garša ir atkarīga no kādām olīvēm to eļļu spiež. Bet,pieklājības pēc, nopirkām gan pudeli olīveļļas, gan arī pudeli liķieri. Draugi kas to liķieri saņēma dāvanā teica ka esot bijis ļoti labs ….pa klasiskai modei glāzītē pie kafijas.

Kad bijām jau atgājuši no muzeja, mūs panāca muzeja īpašnieks un prasīja kā saucot mūsu meitiņu. Sieva esot likusi paprasīt. Kad teicām, ka Elizabeth šis izksatījās ļoti priecīgs un noteica, ka esot ļoti skaists vārds un liels paldies. Mazliet nobrīnījāmies, bet pēc tam domāju varbūt tagad tur tipina maza meitenīte vārdā Elizabeth, jo olīveļļas muzeja saimniece mūsu apmeklējuma brīdī bija mazuļa gaidībās un izskatījās, ka drīz jau viņi ģimenē būs par vienu vairāk. Saimnieks teica, ka būšot meitenīte un es ievēroju, ka tā saimniece visu mūsu apmeklējuma laiku ļoti skatās uz Elizabeth. Varbūt viņai Elizabeth ļoti iepatikās un varbūt gribēja uzzināt Elizabeth vārdiņu, lai tā nosauktu savu gaidāmo meitiņu.

Turpat dažus soļus tālāk no olīveļļas muzeja:”…atrodās Bračas muzejs, kurā izstādīti arheoloģiski atradumi, kas apliecina senlaiku cilvēku klātbūtni salā.”(DK Ceļvedis Horvātija). Muzejā ļoti ilgi neuzturējāmies, jo izskatījās ka Elizabeth klātbūtne ļoti uztrauc muzeja darbinieci. Es, protams, kā mamma zinu kā uzvedās tieši mans bērns, bet domāju viņa tur stāvot viskautko jau saskatījusies un senseni muzeja eksponāti kombinācijā ar maziem bērniem viņai kutina nervus kā pieslēgtai kādai strāvas rozetei. Un tā kā Elizabeth tik un tā daudz vairāk interesēja mazie kaķēni muzeja pagalmā, tad nemocījām muzeja darbinieci un gājām skatīt kaķēnus.

Vēl mazliet tālāk aiz muzeja atradās ļoti veca baznīca un kapsēta. Kapsētu apskatīšana, vietās uz kurām braucam ceļojumā, mums ar Boriss vienmēr plānā. Nezinu kas tā par dīvainu novirzi, bet mums ļoti patīk. Visskaistākās un mistiskākās kapsētas, mūsuprāt, ir Skotijā, bet vienmēr interesanti redzēt kā aizgājušos godina citur un, varbūt, pabrīnīties kāpēc dara tieši tā un ne savādāk, pameklēt vecāko krustu jeb pieminekli un mēģināt izdomāt cik sen atpakaļ tas jeb tas cilvēks dzīvojis.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s