Ceļā uz Dubrovņik

Ja tagad pareizi atceros, tad mājiņu Mirca atstājām jau pl 9.00 no rīta prombraukšanas dienā. Prāmis uz Makarska gan nebija ātrāk par pl 11.00, bet mums gribējās būt laicīgi, tomēr jābrauc cauri visai salai, kā arī kafiju un brokastis, pēdējā Brač dienā, gribējās padzert un paēst kafejnīcā. Bijām noskatījuši, ka netālu no prāmja piestātnes ir jauka kafejnīca.

Prāmis uz Makarska tiešām bija daudz mazāks kā prāmis ar kuru no Split atkuģojām uz Brač. Un nobraucot no prāmja, sanāca braukt cauri Makarska. Skaista pilsētiņa, bet īpaši nesapratu,kāpēc tik ļoti iemīļota tūristu vidū dēļ savas promenādes un dabas, ja turpat netālu daudz nepopulārākajā Brač var redzēt un izbaudīt to pašu.

Braucot no Makarskas uz Dubrovņik var izvēlēties vai nu braukt pa šoseju gar krastu jeb pa kalniem. Mēs youtube bijām saskatījušies braucienu pa krasta ceļu video un to izvēlējāmies arī savam braucienam. Nevīlāmies, tiešām bija ļoti, ļoti skaisti. Piekrastes ciematiņi, pilsētiņas, mandarīnu plantācijas, vīnogulāju lauki, skaistie skati uz Adrijas jūru.

Ceļmalās bija pilns ar dažadiem kioskiem, kur vietējie zemnieki tirgoja savu produkciju. Pie dažiem varēja nopirkt tikai augļus un dārzeņus, kamēr citi tirgoja arī mājās gatavotus ievārījumus, marinējumus, kompotus un arī medu. Nopirkām tīkliņu ar mandarīniem, jo ļoti gribējās nogaršot kā tad garšo tie mandarīni kuru plantācijām garām braucām. Teikšu tā- ļoti skābi. Varbūt tāpēc ka vēl pazaļi, bet īsti baudāmi tie nebija. Elizabeth šķobīšanās tos ēdot gan bija diezgan uzjautrinoša. Nopirkām arī mandarīnu ievārījumu un tas garšoja lieliski.

Internetā biju sasmēlusies zinības, ka Horvātija ir liela austeru audzētāju zeme. Ar Boriss iepriekš austeres bijām ēduši tikai vienu reizi, Skotijā uz salas Isle of Skye, un nebijām sajūsmā. Mums tā īsti nepielēca kāds kaifs no tās dzīvo gliemežu rīšanas vēl ņemot vērā to cenu. Bet sev nesaprotamu iemeslu dēļ, nolēmām tām austerēm dot vēl vienu iespēju. Pa ceļam manījām diezgan austeru audzētavas, un biju arī lasījusi informāciju, ka austeru audzētāji, tāpat kā mandarīnu audzētāji, savu produkciju tirgo ceļmalās. Gribējām vienā šādā piestāt un nobaudīt kādu austeri, bet iespējams tāpēc ka nesezona, manījām tikai vienu austeru tirgotāju furgoniņu un pamanījām to tad kad bija jau par vēlu bremzēt. Meklēt kur apgriezties un braukt atpakaļ, vēlme nepastāvēja, tāpēc turpinājām ceļu uz Dubrovņik nevienu austeri neuzkoduši tur un tad. Vēlāk Dubrovņik mēs tās austeres nobaudījām. Netīšām uzskrējām zivju restorānam, kurš kā izrādījās piederēja vienai austeru audzētāju ģimenei un restorānā varēja nobaudīt svaigas austeres. To mēs arī izdarījām. Un vēljoprojām nesapratām kāds visā tajā kaifs. Varbūt pēc gadiem 10-mit atkal kādu austeri uzkodīsim, lai sev atgādinātu ka tās mums negaršo…..nekad neko nevar zināt.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s